Gada nogale ir laiks, kad pircējiem tiek piedāvātas lielākās atlaides dažādiem pirkumiem. Ziemassvētku un Jaungada atlaides, Melnā piektdiena (Black Friday), Kiberpirmdiena (Cyber Monday), Singles day (Vientuļnieku diena) – šīs ir galvenās atlaižu dienas, taču veikali mēdz izdomāt arī savas individuālas akcijas.

Krāpnieki internetā ļoti labi zina par šādām atlaidēm un cenšas izmantot cilvēku lētticību, lai izvilinātu viņu personīgo informāciju, kredītkaršu datus un nozagtu naudu no bankas konta. Par laimi Latvijas un arī citu valstu iedzīvotāji kļūst aizvien izglītotāki un iemācās sevi pasargāt no vienkāršākajām krāpšanas shēmām. Rezultātā droši pirkumi kļūst par ikdienu, taču modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli.

Populārākās krāpnieku shēmas 2020. gadā

  • Viltus interneta veikalu izveidošana. Solot lielas atlaides tiek izvilināta privātā informāciju un kredītkaršu dati. Reizēm tiek pieņemti arī maksājumi, taču prece netiek nosūtīta.
  • Finanšu konsultanti internetā. Zvana krievu valodā un sola izdevīgās investīcijas. Aicina ieinstalēt jaunas aplikācijas vai atklāt SmartID paroles un internetbankas pieejas kodus. Izkrāpj naudu.
  • Ziņas no Latvijas pasta vai Omniva epastā. Pēc saites uzklikšķināšanas izkrāpj privāto informāciju.
  • Ziņas no Paypal, Swedbank vai citām bankā. Izkrāpj karšu datus un paroles. Zog naudu.
  • Black Friday, Ziemassvētku atlaižu solījumi epastā vai internetā. Izkrāpj personīgo informāciju, kredītkaršu informāciju. Zog naudu.

Atcerieties – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, visdrīzāk ka tā ir krāpniecība. Ievērojot īpaši labus piedāvājumus, saglabājiet piesardzību.

Kādas preces iegādājas Latvijas iedzīvotāji uz atlaidēm?

Latvijas iedzīvotājiem patīk atlaides un daudzi jau ir pamanījuši, ka gada beigās preces var iegādāties ar atlaidēm, t.i. krietni izdevīgāk kā parastā sezonā. Rezultātā pirkumi var būt visdažādākie – bērnu rotaļlietas, instrumenti, mobilie telefoni, apģērbs, apavi, sadzīves tehnika, Zoo preces un preces Ziemassvētkiem, datori, televizori un jebkura cita manta, kas ienāk prātā.

Ārkārtas situācijas apstākļos, kad nav iespējams doties ceļojumos uz ārzemēm, turīgākā sabiedrības daļa iegulda iekrāto naudu pirkumos Latvijā. Tirgotājiem tas nozīmē papildus peļņu. Savukārt tiem, kas zaudējuši darbu atliek noskatīties uz atlaidēm un cerēt, ka nākamais gads ļaus atsākt darba gaitas un uzlabot savu finansiālo situāciju. Tā kā vakcīna tiek solīta 2021. gada pirmajā pusē, varam prognozēt, ka līdz nākamajiem Ziemassvētkiem ārkārtas situācija vairs nebūs spēkā.