1. gada janvārī auto tirdzniecības apjomi ir samazinājušies par 32%, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina Auto asociācijas publiskie paziņojumi.

Lietotu auto tirdzniecība samazinājusies par 34%, ja salīdzina ar gadu iepriekš, vieglo komercauto pārdošana par 22% lietotu un 16% jaunu vieglo komercauto segmentā. Būtisku tirdzniecības apjoma kāpumu piedzīvojis tikai smagais komerctransports. Šeit vērojams pieaugums par 90%, salīdzinot ar 2020. gada janvāra pārdošanas apjomiem.

Galvenie iemesli vieglo pasažieru un vieglo komerciālo auto tirdzniecības apjomu kritumam ir ārkārtas situācijas ietvaros izsludinātie tirdzniecības ierobežojumi klātienē. Lai arī daļa auto tirgotāju ir pārorientējušies uz tirdzniecību internetā, tas nespēj līdzsvarot zaudējumus. Iegādājoties automašīnu, pircēji vēlas to aplūkot klātienē, uzdot jautājumus, iepazīties ar transporta līdzekļa tehnisko stāvokli. Pērkot auto attālināti, var tikai uzdot jautājumus un paļauties uz pārdevēja godaprātu.

Iepriekš jau ziņojām, ka vieglo auto rezerves daļu tirdzniecība pandēmijas apstākļos ir piedzīvojusi būtisku izaugsmi. Iedzīvotāji vairs nepērk jaunus vai jaunus lietotos auto un tā vietā veic transportlīdzekļu remontu. Šāda izvēle ir saprotama. Pastāvot neskaidrībai par rītdienu, maz ir tādu, kas vēlas veikt lielus kapitālieguldījumus automašīnas iegādei. Tā vietā nauda tiek pieturēta, lai noskaidrotu, ko nesīs rītdiena.

Kritums vieglo komerciālo auto tirdzniecībā ir vērtējams kā signāls, ka mazie uzņēmumi sašaurinās un nedomā par izaugsmi. Tā kā liela daļa no pakalpojumu un apkalpojošā sektora ir bloķēta, vairs nav vajadzības atjaunot uzņēmumu auto parku.

Auto asociācijas pārstāvji norāda, ka tirdzniecības atļaušana klātienē ļautu nozarei vismaz daļēji atkopties. Ievērot epidemioloģiskos piesardzības pasākumos auto plačos būtu salīdzinoši viegli. Ievērot 2 distanci un valkāt sejas aizsargmaskas arī nebūtu sarežģīti, jo pircēju plūsma ir ļoti neliela. Auto tirgotāji tomēr neņem vērā, ka arī šādā scenārijā pircēji varētu izlemt labāk nogaidīt, nevis mesties iepirkt jaunu transporta līdzekļi.

Līdz šim auto tirgotāji valsts piedāvātos atbalsta mehānismus ir izmantojuši kūtri, taču pārdošanas apjomiem stagnējot arī tie varētu būt spiesti vērsties pēc palīdzības. Pašreizējos valsts budžeta apstākļos tas, iespējams, nebūtu sliktākais variants, jo nauda uzņēmēju atbalstam ir pieejama. No otras puses, auto tirgotāji arī norāda, ka ik gadu valsts budžetā nodokļos nomaksā 210 miljonus eiro, kas ir vairāk kā pieklājīga summa, lai valsts šajos spiedošajos apstākļos varētu vismaz apsvērt iespēju mīkstināt tirgošanās ierobežojumus auto nozarē.  Pieņemot, ka tiek ievēroti visi epidemioloģiskie drošības pasākumi un tiek regulāri veikti testi auto tirgotājiem, šī varētu būt nozare, kas iziet no ierobežojumiem ātrāk.

Pašreizējā situācijā mēs redzam, ka izeja no krīzes nebūs ātra un visiem nāksies pielāgoties attālinātam darbam un sadzīvošanai ar dažādiem ierobežojumiem ikdienas un darba dzīvē. Prognozes liecina, ka tas varētu aizņemt pat vairāk kā gadu. Interneta veikali un eksports šajā laikā uzplaukst, bet daudzi sektori pagrimst, kas liecina, ka ir nepieciešama jauna pieeja vai lielāki atbalsta pasākumi.

Informācijas avots