Aizvadītajā gadā Latvijā un ES ir būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kas veic pirkumus internetā. Lai arī iepirkšanās internetā pieauga no gada uz gadu, tomēr tieši pandēmijas ietekmē savus paradumus bija spiesti mainīt arī tie, kas iepriekš e-veikaliem meta līkumu.

Saskaņā ar statistiku 2020. gadā vismaz vienu pirkumu internetā veica 72% ES iedzīvotāju, kuriem ir piekļuve internetam. Visaktīvāk iepirkās dāņi, nīderlandieši, īri, vācieši un zviedri (vairāk nekā 80%). Salīdzinoši Igaunijā tie bija 76%, Lietuvā 64% un Latvijā 63% interneta lietotāju. Tas nozīmē, ka pretēji mūsu ikdienas sajūtām, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem pirkumu to cilvēku skaits, kas iepērkas internetā ir būtiski mazāks un Latvijas e-komercijas sektoram ir vieta izaugsmei.

Iespējams, būtiskāk ir vērtēt datus par to, cik bieži tiek veikti pirkumi internetā. Aptuveni piektdaļa eiropiešu interneta veikalos iepērkas reizi mēnesī. Vienlaikus ir arī aktīvisti, kuriem iepirkšanās tiešsaistē ir gluži vai dzīvesveids. Tā 4% Latvijas iedzīvotāju iepērkas vairāk nekā desmit reizes trīs mēnešu laikā. No otras puses, trīs pirkumi mēnesī nevar tikt uzskatīti par pārlieku augstu rādītāju un arī šeit ir vieta izaugsmei.

Iespējams, galvenais šķērslis aktīvākiem iepirkšanās paradumiem ir lēnās piegādes. Salīdzinoši Rietumeiropas valstīs, kur iedzīvotāju blīvums ir lielāks, lielie e-komercijas uzņēmumi nodrošina apdzīvotās vietās piegādi vienas dienas laikā. Latvijā nozares standarts ir divas līdz trīs darba dienas, bet pirkumiem no ārzemēm piegādes laiks ir vēl ilgāks.

Ko cilvēki internetā pērk visvairāk?

Pircēju paradumi, iepērkoties internetā, ir palikuši nemainīgi, neskatoties uz pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Lielākā daļa eiropiešu izvēla pasūtīt apģērbu un apavus (64%), kas ir būtiski vairāk nekā Latvijā, kur šo preču veidus izvēlas iegādāties internetā 45% interneta lietotāju. Tāpat eiropieši internetā ir pirkuši video (32%) vai audio straumēšanas servisus (26%), ēdienu ar piegādi uz mājām (29%), mēbeles un preces mājai un dārzam (28%), kosmētiku un grāmatas (27%), datorus vai telefonus (26%).

Latvieši pērk arī biļetes uz dažādiem pasākumiem, bet tā kā to realizēšana būtisku laika periodu bija liegta, cilvēki izvēlējās naudu iekrāt vai tērēt citiem mērķiem. Ceturtā daļa interneta lietotāju arī iegādājušies preces no citām privātpersonām vai mājražotājiem. Tās var būt lietotas, mazlietotas vai jaunas preces, kā arī vietējo amatnieku un mājražotāju preces.

Kur pirkt?

Internets nodrošina iespējas iegūt informāciju un iepirkties jebkurā vietā pasaulē. Iepērkoties tiešsaistē, ir jāpievērš uzmanība tam, ko pirkt, kur pirkt un cik tas maksā. Lielāko daļu preču var nopirkt vietējos veikalos. Tajā pašā laikā, ja ir vēlme atrast interesantākus piedāvājumus vai iepirkties lētāk, ir vērts pārskatīt ārzemju veikalu piedāvājumu. Portāls Pirkt piedāvā dažādu veikalu apskatus, kā arī ir pieejams Aliexpress katalogs latviski (skat. augšā), kas palīdz atrast kārotās preces visiem, kas saprot latviešu valodu. Nereti preces, kas Latvijā maksā 20 EUR , ārzemēs var nopirkt par 10 EUR vai pat vēl lētāk.


Datu avots: